Biļete teleportācijai uz Provansu - “Gads Provansā”

“Viņš manā priekšā nolika šķīvi - divas mazas, apaļas kāzas siera šķēlītes, kas bija pārlietas ar eļļu un pārkaisītas ar zaļumiem, un iedeva nazi ar apdilušu koka rokturi. Viņš vēroja, kā es nogriežu gabaliņu siera un to apēdu. Siers bija velnišķīgi ass. Tagad manas garšas kārpiņas bija ideāli sagatavotas degustācijai. Vīns garšoja kā nektārs.”

Tas ir neliels fragments no pasaules bestsellera - Pītera Meila grāmatas “Gads provansā” nodaļas par septembri.

Autobiogrāfiskais stāsts par rakstnieka pirmo gadu Provansā, kad angļu pāris tikko iegādājušies īpašumu Liberonos - Provansas mazāk tūristiskajā daļā.

Janvāris sagaida ar stindzinošu mistrāls, aizsalušām centrālapkures caurulēm un piecu stundu ilgām provansiešu ziemas vakariņām (to aprakstam veltītas 4 lappuses…

Februāris negaidīti pārklāj laukus un mežus ar biezu sniega segu, pāris iegādājas akmens galdu dārzam, uzsāk nelielu mājas daļas pārbūvi (kā.nojaušat, tā ieilgs uz visu gadu), un jau saņem pirmos uzmācīgos pieteikumus no Anglijas paziņām, kas vēlas paciemoties Provansā.

Un atklāj brīnišķīgo franču paradumu - atklāt un apciemot arvien jaunas tuvākas un tālākas vietas maltīšu baudīšanai

Martā zied mandeļkoki, pāris tiek pie sava vīna dārza, iepazīstas ar trifelēm…

Aprīlis - sākas peldsezona, iknedēļas tirdziņi kļūst bagātīgāki - iepirkumu grozā gulst “pipari grilēšanai, lielas brūnas olas, baziliks, persiki, kazas siers, lapu salāti un sārti svītroti sīpoli”. Un vēl viens izaicinājums - maizes izvēle - tas nav nekas viegls, jo pat mazākajā beķerejā piedāvā vismaz desmit dažādas maizes!

Maijs - velosezona un uzmācīgo ciemiņu uzlidojums, brīnišķīgas maltītes  svaigā gaisā mājās un restorānos

Jūnijā “kultūršoks” - asiņu donora centrs, kur pēc to ziedošanas, tiek piedāvāts iestiprināties ar “ kafiju, šokolādi, kruasaniem sviestmaizēm ar šķiņķi, ķiplokdesu, glāzi sarkanā vai rozā vīna - uzēdiet, iedzeriet, atjaunojiet sarkanos asinsķermenīšus!”

…nezinu, kā jūs - es, lai lasītu un pārlasītu “Gads Provansā”, vienmēr “apbruņojos” ar iecienītām uzkodām un glāzi aromātiska vīna - un teleportējos uz Liberoniem Provansā.