Ceļojums Itālijas (virtuves) vēsturē - “Kāpēc itāļiem patīk runāt par ēdienu”

Pesto dženovēze, olive askolani, amatričjana, kafekoretto, proseko*…

Nepārspīlēšu un neapgalvošu, ka itāļu valoda manām ausīm it vienmēr  skan tik brīnišķīgi, kā izcilā tenora Pavarotti izpildīta ārija vai… mana Alfa Romeo motors ;), bet es patiesi izbaudu, kā pārvēršas it kā ikdienišķi vārdi,, izrunāti itāliski (šķiet, ja vēlies, piešķirt labskanīgumu kādam nosaukumam, visdrošāk ir pateikt to itāliski ;))… attiecībā uz ēdienu jau īpaši.

Jeļena Kostjukoviča - krievu tulks un rakstniece, Itālijas iedzīvotāja un pilsone jau krietni ilgāk, nekā desmit gadu, iemīlējusi šo valsti, tās vēsturi, kultūru, dzīvesveidu, cilvēkus un sauli, pirms kāda laika arī radījusi izcilu darbu, kurā aizraujoši izpēta un apraksta vienu no dārgakmenim Itālijai  raksturīgākajām, patiesi reliģijai līdzīgajām, šķautnēm - ēšanas kultūru.

Protams, mēs zinām, ka Itālijas virtuve nav tikai pasta, pica un prosecco, tādēļ ir vēl jo interesantāk “paciemoties” katrā no šīs valsts reģioniem, uzzinot tā vēsturi un to, kā tā ietekmējusi arī tās pieredzi un …garšu - ir tik aizraujoši uzzināt un saprast, kādēļ, piemēram, Toskānas virtuvei raksturīgi ēdieni bez sāls, pat Florences steiks netiek aizdarīts ar neko, izņemot olīveļļu, toties Ligūrijas kulinārija ir kā nosarmojusi sāls ainava…

Starp apgabalu virtuves rašanās vēstures apskatiem vairākas nodaļas veltītas viaptverošākiem tematiem - Vidusjūras diēta, ieceļotāji, politka, reliģija, arī pasta, pica un viss, bez kā tas, “kādēļ itāļiem patīk runāt par ēdienu” (un kādēļ mums patīk itāļu ēdiens (un lasīt un runāt par to)) nebūtu līdz galam skaidrs

Šajā grāmatā nav juteklisku aprakstu, ar ko man tomēr gribas saistīt Itāliju, tās kultūru, jo īpaši - virtuvi, jau priekšvārdā autore brīdina, ka grāmatā nebūs apskata par dzērieniem, pat par vīnu (bet, protams, līdzās ēdieniem, grāmatas lappusēs pieminēti arī katram reģionam raksturīgie dzērieni), toties tās lappuses gluži kā kumosu pēc kumosa, malku pa malkam ļauj izgaršot un saprotot, vēl jo vairāk iemīlēties, manuprāt, garšīgākajā virtuvē pasaulē

“Kāpēc itāļiem patīk runāt par ēdienu” ir fantastiska literatūra un zināšanu krājums ikvienam, kam nav vienalga, kas būs vakariņās, kas dzirkstīs glāzē, par ko runāt…, ko piedzīvot un baudīt.